3. Tikanipāto

1. Saṅkappavaggo

251. Saṅkapparāgajātakaṃ (3-1-1)

1.

Saṅkapparāgadhotena , vitakkanisitena ca;

Nālaṅkatena bhadrena [nevālaṅkatabhadrena (syā.)], usukārākatena ca [na usukārakatena ca (sī. syā. pī.)].

2.

Na kaṇṇāyatamuttena, nāpi morūpasevinā;

Tenamhi hadaye viddho, sabbaṅgaparidāhinā.

3.

Āvedhañca na passāmi, yato ruhiramassave;

Yāva ayoniso cittaṃ, sayaṃ me dukkhamābhatanti.

Saṅkapparāgajātakaṃ paṭhamaṃ.

252. Tilamuṭṭhijātakaṃ (3-1-2)

4.

Ajjāpi me taṃ manasi [sarasi (ka.)], yaṃ maṃ tvaṃ tilamuṭṭhiyā;

Bāhāya maṃ gahetvāna, laṭṭhiyā anutāḷayi.

5.

Nanu jīvite na ramasi, yenāsi brāhmaṇāgato;

Yaṃ maṃ bāhā gahetvāna, tikkhattuṃ anutāḷayi.

6.

Ariyo anariyaṃ kubbantaṃ [kubbānaṃ (sī. pī.), kubbaṃ (syā.)], yo daṇḍena nisedhati;

Sāsanaṃ taṃ na taṃ veraṃ, iti naṃ paṇḍitā vidūti.

Tilamuṭṭhijātakaṃ dutiyaṃ.

253. Maṇikaṇṭhajātakaṃ (3-1-3)

7.

Mamannapānaṃ vipulaṃ uḷāraṃ, uppajjatīmassa maṇissa hetu;

Taṃ te na dassaṃ atiyācakosi, na cāpi te assamamāgamissaṃ.

8.

Susū yathā sakkharadhotapāṇī, tāsesi maṃ selaṃ yācamāno;

Taṃ te na dassaṃ atiyācakosi, na cāpi te assamamāgamissaṃ.

9.

Na taṃ yāce yassa piyaṃ jigīse [jigiṃse (sī. syā. pī.)], desso hoti atiyācanāya;

Nāgo maṇiṃ yācito brāhmaṇena, adassanaṃyeva tadajjhagamāti.

Maṇikaṇṭhajātakaṃ tatiyaṃ.

254. Kuṇḍakakucchisindhavajātakaṃ (3-1-4)

10.

Bhutvā tiṇaparighāsaṃ, bhutvā ācāmakuṇḍakaṃ;

Etaṃ te bhojanaṃ āsi, kasmā dāni na bhuñjasi.

11.

Yattha posaṃ na jānanti, jātiyā vinayena vā;

Bahuṃ [pahū (sī. pī.), pahuṃ (syā. ka.)] tattha mahābramhe, api ācāmakuṇḍakaṃ.

12.

Tvañca kho maṃ pajānāsi, yādisāyaṃ hayuttamo;

Jānanto jānamāgamma, na te bhakkhāmi kuṇḍakanti.

Kuṇḍakakucchisindhavajātakaṃ catutthaṃ.

255. Sukajātakaṃ (3-1-5)

13.

Yāva so mattamaññāsi, bhojanasmiṃ vihaṅgamo;

Tāva addhānamāpādi, mātarañca aposayi.

14.

Yato ca kho bahutaraṃ, bhojanaṃ ajjhavāhari [ajjhupāhari (sī. pī.)];

Tato tattheva saṃsīdi, amattaññū hi so ahu.

15.

Tasmā mattaññutā sādhu, bhojanasmiṃ agiddhatā [agiddhitā (syā. ka.)];

Amattaññū hi sīdanti, mattaññū ca na sīdareti.

Sukajātakaṃ pañcamaṃ.

256. Jarūdapānajātakaṃ (3-1-6)

16.

Jarūdapānaṃ khaṇamānā, vāṇijā udakatthikā;

Ajjhagamuṃ ayasaṃ lohaṃ [ajjhagaṃsu ayolohaṃ (sī. syā. pī.)], tipusīsañca vāṇijā;

Rajataṃ jātarūpañca, muttā veḷūriyā bahū.

17.

Te ca tena asantuṭṭhā, bhiyyo bhiyyo akhāṇisuṃ;

Te tatthāsīviso [tattha āsīviso (ka.), tatthapāsīviso (syā.)] ghoro, tejassī tejasā hani.

18.

Tasmā khaṇe nātikhaṇe, atikhātaṃ [atikhaṇaṃ (ka.)] hi pāpakaṃ;

Khātena ca [khaṇena ca (ka.), khaṇanena (syā.)] dhanaṃ laddhaṃ, atikhātena [atikhaṇena (ka.)] nāsitanti.

Jarūdapānajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

257. Gāmaṇicandajātakaṃ (3-1-7)

19.

Nāyaṃ gharānaṃ kusalo, lolo ayaṃ valīmukho;

Kataṃ kataṃ kho dūseyya, evaṃdhammamidaṃ kulaṃ.

20.

Nayidaṃ cittavato lomaṃ, nāyaṃ assāsiko migo;

Siṭṭhaṃ [satthaṃ (sī. syā. pī.)] me janasandhena, nāyaṃ kiñci vijānati.



我将为您直译这段巴利语经文为简体中文：
3. 三法品
1. 思欲品
251. 思欲本生故事 (3-1-1)
1.
被思欲所洗涤，
又被妄想所磨利；
不为善美所装饰，
也不为箭匠所造。
2.
非由耳长弓射出，
亦非孔雀羽所饰；
我心被它所贯穿，
使我全身皆燃烧。
3.
我看不见伤口，
也无血液流出；
只因不如理之心，
自招痛苦临身。
思欲本生故事第一。
252. 芝麻把本生故事 (3-1-2)
4.
至今我仍记在心，
你用芝麻把之事；
抓住我的手臂后，
用棍棒来打我身。
5.
你难道不喜生命，
才来到婆罗门处；
抓住我的手臂后，
连打我达三次多。
6.
当非圣者作恶时，
圣者以杖制止之；
此乃教诫非仇恨，
智者如是来理解。
芝麻把本生故事第二。
253. 颈珠本生故事 (3-1-3)
7.
我丰盛精美的饮食，
都是因这宝珠而得；
我不会给你太贪心，
也不会再来我庵室。
8.
如同幼童洗手拿糖，
你求宝珠令我害怕；
我不会给你太贪心，
也不会再来我庵室。
9.
莫求取所爱惜物，
过度索求生厌恶；
龙被婆罗门索珠，
从此选择不相见。
颈珠本生故事第三。
254. 食糠骏马本生故事 (3-1-4)
10.
曾经食用青草秸，
也曾食用糠米屑；
这就是你的饮食，
为何现在不进食？
11.
在人不知我身份，
不知血统与修养；
在那里，大梵天啊，
就算糠屑也充足。
12.
但你已经认识我，
知道我是良骏马；
知者遇知者之时，
我就不食你的糠。
食糠骏马本生故事第四。
255. 鹦鹉本生故事 (3-1-5)
13.
只要这飞鸟知节，
在饮食方面适度；
就能远途又持久，
还能赡养其母亲。
14.
但从它过度贪食，
摄取太多食物时；
就在原地坠落下，
因为不知适可度。
15.
所以知足真可贵，
饮食不应太贪婪；
不知足者将沉沦，
知足之人不沉没。
鹦鹉本生故事第五。
256. 古井本生故事 (3-1-6)
16.
商人因为需要水，
挖掘一口古老井；
商人们找到铁器，
锡铅以及其他物；
还有银子与黄金，
珍珠琉璃甚众多。
17.
他们对此不满足，
继续挖掘更深处；
那里有条毒蛇凶，
以毒性把他们伤。
18.
因此挖掘要适度，
过度挖掘不吉祥；
适度挖掘得财富，
过度挖掘致灭亡。
古井本生故事第六。
257. 村长月亮本生故事 (3-1-7)
19.
此人不善理家务，
贪婪面皱如老者；
会把做好事败坏，
此族就是如此性。
20.
此非智者之毛发，
此鹿亦非可靠任；
受众人所委托事，
此人毫无所知晓。

21.

Na mātaraṃ pitaraṃ vā, bhātaraṃ bhaginiṃ sakaṃ;

Bhareyya tādiso poso, siṭṭhaṃ dasarathena meti.

Gāmaṇicanda [gāmaṇicaṇḍa (sī. pī.)] jātakaṃ sattamaṃ.

258. Mandhātujātakaṃ (3-1-8)

22.

Yāvatā candimasūriyā, pariharanti disā bhanti virocanā [virocamānā (ka.)];

Sabbeva dāsā mandhātu, ye pāṇā pathavissitā [paṭhavinissitā (sī. pī.), paṭhavissitā (syā.)].

23.

Na kahāpaṇavassena, titti kāmesu vijjati;

Appassādā dukhā kāmā, iti viññāya paṇḍito.

24.

Api dibbesu kāmesu, ratiṃ so nādhigacchati;

Taṇhakkhayarato hoti, sammāsambuddhasāvakoti.

Mandhātujātakaṃ aṭṭhamaṃ.

259. Tirīṭavacchajātakaṃ (3-1-9)

25.

Nayimassa vijjāmayamatthi kiñci, na bandhavo no pana te sahāyo;

Atha kena vaṇṇena tirīṭavaccho [tirīṭivaccho (syā. ka.)], tedaṇḍiko bhuñjati aggapiṇḍaṃ.

26.

Āpāsu [āvāsu (ka.)] me yuddhaparājitassa, ekassa katvā vivanasmi ghore;

Pasārayī kicchagatassa pāṇiṃ, tenūdatāriṃ dukhasaṃpareto.

27.

Etassa kiccena idhānupatto, vesāyino visayā jīvaloke;

Lābhāraho tāta tirīṭavaccho, dethassa bhogaṃ yajathañca [yajatañca (sī. pī.), yajitañca (syā.)] yaññanti.

Tirīṭavacchajātakaṃ navamaṃ.

260. Dūtajātakaṃ (3-1-10)

28.

Yassatthā dūramāyanti, amittamapi yācituṃ;

Tassūdarassahaṃ dūto, mā me kujjha [kujjhi (sī. pī.)] rathesabha.

29.

Yassa divā ca ratto ca, vasamāyanti māṇavā;

Tassūdarassahaṃ dūto, mā me kujjha [kujjhi (sī. pī.)] rathesabha.

30.

Dadāmi te brāhmaṇa rohiṇīnaṃ, gavaṃ sahassaṃ saha puṅgavena;

Dūto hi dūtassa kathaṃ na dajjaṃ, mayampi tasseva bhavāma dūtāti.

Dūtajātakaṃ dasamaṃ.

Saṅkappavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Usukāravaro tilamuṭṭhi maṇi, hayarāja vihaṅgama āsiviso;

Janasandha kahāpaṇavassa puna, tiriṭaṃ puna dūtavarena dasāti.

2. Padumavaggo

261. Padumajātakaṃ (3-2-1)

31.

Yathā kesā ca massū ca, chinnaṃ chinnaṃ virūhati;

Evaṃ rūhatu te nāsā, padumaṃ dehi yācito.

32.

Yathā sāradikaṃ bījaṃ, khette vuttaṃ virūhati;

Evaṃ rūhatu te nāsā, padumaṃ dehi yācito.

33.

Ubhopi palapantete [vilapantete (syā. ka.)], api padmāni dassati;

Vajjuṃ vā te na vā vajjuṃ, natthi nāsāya rūhanā;

Dehi samma padumāni, ahaṃ yācāmi yācitoti.

Padumajātakaṃ paṭhamaṃ.

262. Mudupāṇijātakaṃ (3-2-2)

34.

Pāṇi ce muduko cassa, nāgo cassa sukārito;

Andhakāro ca vasseyya, atha nūna tadā siyā.

35.

Analā mudusambhāsā, duppūrā tā [duppūrattā (ka.)] nadīsamā;

Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.

36.

Yaṃ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā;

Jātavedova saṃ ṭhānaṃ, khippaṃ anudahanti nanti.

Mudupāṇijātakaṃ dutiyaṃ.

263. Cūḷapalobhanajātakaṃ (3-2-3)

37.

Abhijjamāne vārismiṃ, sayaṃ [ayaṃ (ka.)] āgamma iddhiyā;

Missībhāvitthiyā gantvā, saṃsīdasi [saṃsīdati (ka.)] mahaṇṇave.

38.

Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā;

Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.

39.

Yaṃ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā;

Jātavedova saṃ ṭhānaṃ, khippaṃ anudahanti nanti.

Cūḷapalobhana [cullapalobhana (sī. syā. pī.)] jātakaṃ tatiyaṃ.

264. Mahāpanādajātakaṃ (3-2-4)



我将继续为您直译这段巴利语为简体中文：
21.
这样的人不会去，
养护母亲与父亲；
也不养兄与亲妹，
达萨拉塔所托付。
村长月亮本生故事第七。
258. 满度王本生故事 (3-1-8)
22.
日月所行照耀处，
四方闪耀光明地；
凡居住在大地上，
众生皆是满度仆。
23.
即使金钱如雨降，
欲望永远不知足；
欲乐少味多痛苦，
智者如是来了知。
24.
即使享受天界欲，
他也不得真快乐；
唯有灭尽诸渴爱，
正等觉者的弟子。
满度王本生故事第八。
259. 提利塔婆差本生故事 (3-1-9)
25.
此人并无任何术，
非亲非友非同伴；
为何提利塔婆差，
持杖能食上等食？
26.
我在战场败逃时，
独自处于可怖林；
他向困苦者伸手，
助我脱离诸苦难。
27.
因其善行我来此，
商旅世间得生活；
提利塔婆差应得，
献祭供养与财富。
提利塔婆差本生故事第九。
260. 使者本生故事 (3-1-10)
28.
为了它人远道来，
甚至向敌人乞求；
我是腹部的使者，
车王请勿对我怒。
29.
日夜都有年轻人，
来此受你的管辖；
我是腹部的使者，
车王请勿对我怒。
30.
婆罗门我送给你，
千头红母牛公牛；
使者岂能拒使者，
我们都是它使者。
使者本生故事第十。
思欲品第一。
其摘要：
弓匠与芝麻把，宝珠与良骏马，
飞鸟与毒蛇者，民众与金钱雨，
提利塔与使者，共为此品十经。
2. 莲花品
261. 莲花本生故事 (3-2-1)
31.
如同头发与胡须，
剪断之后复生长；
愿你鼻子也如是，
请给莲花我乞求。
32.
如同秋季的种子，
播种田地即生长；
愿你鼻子也如是，
请给莲花我乞求。
33.
你俩在此空谈论，
是否会给些莲花；
说与不说都一样，
鼻子不会再生长；
朋友请给些莲花，
我在此处来乞求。
莲花本生故事第一。
262. 柔手本生故事 (3-2-2)
34.
若手掌真的柔软，
大象也善被驯服；
黑暗之时下大雨，
那时才会有此事。
35.
言语柔美无实质，
如河难填永不足；
了知此理应远离，
避开她们最适宜。
36.
无论她们亲近谁，
或因爱欲或财富；
如同烈火焚烧物，
迅速毁灭无踪影。
柔手本生故事第二。
263. 小诱惑本生故事 (3-2-3)
37.
当水尚未被破坏，
你以神通来此地；
与女人相混杂后，
沉没在大海之中。
38.
她们善施诱惑力，
破坏清净梵行者；
了知此理应远离，
避开她们最适宜。
39.
无论她们亲近谁，
或因爱欲或财富；
如同烈火焚烧物，
迅速毁灭无踪影。
小诱惑本生故事第三。
264. 大般那陀本生故事 (3-2-4)

40.

Panādo nāma so rājā, yassa yūpo suvaṇṇayo;

Tiriyaṃ soḷasubbedho [soḷasapabbedho (sī. pī.)], uddhamāhu [uccamāhu (sī. syā. pī.)] sahassadhā.

41.

Sahassakaṇḍo satageṇḍu [satabhedo (sī. pī.), satabheṇḍu (sī. nissaya)], dhajāsu haritāmayo;

Anaccuṃ tattha gandhabbā, cha sahassāni sattadhā.

42.

Evametaṃ [evameva (ka.)] tadā āsi, yathā bhāsasi bhaddaji;

Sakko ahaṃ tadā āsiṃ, veyyāvaccakaro tavāti.

Mahāpanādajātakaṃ catutthaṃ.

265. Khurappajātakaṃ (3-2-5)

43.

Disvā khurappe dhanuveganunne, khagge gahīte tikhiṇe teladhote;

Tasmiṃ bhayasmiṃ maraṇe viyūḷhe, kasmā nu te nāhu chambhitattaṃ.

44.

Disvā khurappe dhanuveganunne, khagge gahīte tikhiṇe teladhote;

Tasmiṃ bhayasmiṃ maraṇe viyūḷhe, vedaṃ alatthaṃ vipulaṃ uḷāraṃ.

45.

So vedajāto ajjhabhaviṃ amitte, pubbeva me jīvitamāsi cattaṃ;

Na hi jīvite ālayaṃ kubbamāno, sūro kayirā sūrakiccaṃ kadācīti.

Khurappajātakaṃ pañcamaṃ.

266. Vātaggasindhavajātakaṃ (3-2-6)

46.

Yenāsi kisiyā paṇḍu, yena bhattaṃ na ruccati;

Ayaṃ so āgato bhattā [tāto (sī. syā. pī.)], kasmā dāni palāyasi.

47.

Sace [na kho (syā. ka.)] panādikeneva, santhavo nāma jāyati;

Yaso hāyati itthīnaṃ, tasmā tāta palāyahaṃ [palāyihaṃ (syā.), palāyitaṃ (ka.)].

48.

Yassassinaṃ kule jātaṃ, āgataṃ yā na icchati;

Socati cirarattāya, vātaggamiva bhaddalīti [kundalīti (sī. pī.), gadrabhīti (syā.)].

Vātaggasindhavajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

267. Kakkaṭakajātakaṃ (3-2-7)

49.

Siṅgīmigo āyatacakkhunetto, aṭṭhittaco vārisayo alomo;

Tenābhibhūto kapaṇaṃ rudāmi, mā heva maṃ pāṇasamaṃ jaheyya [jaheyyā (pī.) jahā’yye (?)].

50.

Ayya na taṃ jahissāmi, kuñjaraṃ saṭṭhihāyanaṃ [kuñjara saṭṭhihāyana (sī. pī.)];

Pathabyā cāturantāya, suppiyo hosi me tuvaṃ.

51.

Ye kuḷīrā samuddasmiṃ, gaṅgāya yamunāya [nammadāya (sī. pī.)] ca;

Tesaṃ tvaṃ vārijo seṭṭho, muñca rodantiyā patinti.

Kakkaṭaka [kuḷīra (ka.)] jātakaṃ sattamaṃ.

268. Ārāmadūsakajātakaṃ (3-2-8)

52.

Yo ve sabbasametānaṃ, ahuvā seṭṭhasammato;

Tassāyaṃ edisī paññā, kimeva itarā pajā.

53.

Evameva tuvaṃ brahme, anaññāya vinindasi;

Kathaṃ mūlaṃ adisvāna [kathaṃhi mūlaṃ aditvā (syā. pī.)], rukkhaṃ jaññā patiṭṭhitaṃ.

54.

Nāhaṃ tumhe vinindāmi, ye caññe vānarā vane;

Vissasenova gārayho, yassatthā rukkharopakāti.

Ārāmadūsakajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

269. Sujātajātakaṃ (3-2-9)

55.

Na hi vaṇṇena sampannā, mañjukā piyadassanā;

Kharavācā piyā hoti, asmiṃ loke paramhi ca.

56.

Nanu passasimaṃ kāḷiṃ, dubbaṇṇaṃ tilakāhataṃ;

Kokilaṃ saṇhavācena, bahūnaṃ pāṇinaṃ piyaṃ.

57.

Tasmā sakhilavācassa, mantabhāṇī anuddhato;

Atthaṃ dhammañca dīpeti, madhuraṃ tassa bhāsitanti.

Sujātajātakaṃ navamaṃ.

270. Ulūkajātakaṃ (3-2-10)

58.

Sabbehi kira ñātīhi, kosiyo issaro kato;

Sace ñātīhi anuññāto [ñātīhanuññāto (sī. pī.)], bhaṇeyyāhaṃ ekavācikaṃ.

59.

Bhaṇa samma anuññāto, atthaṃ dhammañca kevalaṃ;

Santi hi daharā pakkhī, paññavanto jutindharā.



我将继续为您直译这段巴利语为简体中文：
40.
般那陀是那国王，
他有一根金色柱；
横向宽十六高度，
竖直高达千倍数。
41.
千枝百节庄严柱，
旗帜装饰青翠色；
乐神在彼翩翩舞，
六千之数分七组。
42.
当时确实如此是，
正如跋达基所说；
我当时是帝释天，
为你服务做工作。
大般那陀本生故事第四。
265. 利箭本生故事 (3-2-5)
43.
见到利箭弓力射，
剑刃锋利油涂抹；
死亡危险临近时，
为何你无惧怕心？
44.
见到利箭弓力射，
剑刃锋利油涂抹；
死亡危险临近时，
我得广大殊胜智。
45.
因智生起胜敌人，
早已舍弃我生命；
若人贪著于生命，
勇者事业难成就。
利箭本生故事第五。
266. 疾风骏马本生故事 (3-2-6)
46.
为何你变得消瘦，
为何食物不可口；
你的丈夫已归来，
为何现在要逃走？
47.
若于最初相遇时，
亲密之情已产生；
女人声誉将衰退，
因此父亲我逃离。
48.
生于良马种族者，
若遭拒绝不欢迎；
将会长久受忧愁，
如同疾风吹摇叶。
疾风骏马本生故事第六。
267. 蟹本生故事 (3-2-7)
49.
有角之鹿目修长，
八足无毛水中居；
被它制服我悲泣，
莫让我失生命伴。
50.
主人我不会舍你，
六十岁的大象王；
在这四方大地上，
你对我最为亲爱。
51.
海中恒河耶牟那（雅木纳河），
所有蟹类居其中；
你是水族最殊胜，
放我泣者之夫君。
蟹本生故事第七。
268. 园林毁坏本生故事 (3-2-8)
52.
在众人聚会中，
被推举为最上；
他竟有如此智，
其他人更如何？
53.
如是婆罗门你，
不知而生诽谤；
不见树之根部，
如何知树安稳？
54.
我不诽谤尔等，
林中诸猴子众；
应责备维斯那，
托付植树之人。
园林毁坏本生故事第八。
269. 善生本生故事 (3-2-9)
55.
不以容貌庄严，
不以悦意可见；
粗言难得亲爱，
今世及后世中。
56.
你难道不见彼，
黑色丑陋斑点；
乌鸦语言柔和，
为众生所喜爱。
57.
因此温和言语，
智慧语不骄傲；
显示义与正法，
其言语甚甜美。
善生本生故事第九。
270. 猫头鹰本生故事 (3-2-10)
58.
据说众亲族中，
猫头鹰为主者；
若亲族允许时，
我说一言之事。
59.
朋友请说被允，
义理法皆完整；
年幼鸟众中有，
智慧具光明者。

60.

Na me ruccati bhaddaṃ vo [bhadante (ka.)], ulūkassābhisecanaṃ;

Akkuddhassa mukhaṃ passa, kathaṃ kuddho karissatīti.

Ulūkajātakaṃ dasamaṃ.

Padumavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Padumuttama nāgasirivhayano, sa-mahaṇṇava yūpa khurappavaro;

Atha bhaddalī kuñjara rukkha puna, kharavāca ulūkavarena dasāti.

3. Udapānavaggo

271. Udapānadūsakajātakaṃ (3-3-1)

61.

Āraññikassa isino, cirarattaṃ tapassino;

Kicchākataṃ udapānaṃ, kathaṃ samma avāhasi [avāhayi (sī. pī.), apāhasi (syā.)].

62.

Esa dhammo siṅgālānaṃ, yaṃ pitvā ohadāmase;

Pitupitāmahaṃ dhammo, na taṃ [na naṃ (sī. pī.)] ujjhātumarahasi.

63.

Yesaṃ vo ediso dhammo, adhammo pana kīdiso;

Mā vo dhammaṃ adhammaṃ vā, addasāma kudācananti.

Udapānadūsakajātakaṃ paṭhamaṃ.

272. Byagghajātakaṃ (3-3-2)

64.

Yena mittena saṃsaggā, yogakkhemo vihiyyati;

Pubbevajjhābhavaṃ tassa, rukkhe akkhīva paṇḍito.

65.

Yena mittena saṃsaggā, yogakkhemo pavaḍḍhati;

Kareyyattasamaṃ vuttiṃ, sabbakiccesu paṇḍito.

66.

Etha byagghā nivattavho, paccupetha [paccametha (sī. pī.)] mahāvanaṃ;

Mā vanaṃ chindi nibyagghaṃ, byagghā māhesu nibbanāti.

Byagghajātakaṃ dutiyaṃ.

273. Kacchapajātakaṃ (3-3-3)

67.

Ko nu uddhitabhattova [udditabhattova (sī.), vaḍḍhitabhattova (syā.)], pūrahatthova brāhmaṇo;

Kahaṃ nu bhikkhaṃ acari, kaṃ saddhaṃ upasaṅkami.

68.

Ahaṃ kapismi dummedho, anāmāsāni āmasiṃ;

Tvaṃ maṃ mocaya bhaddante, mutto gaccheyya pabbataṃ.

69.

Kacchapā kassapā honti, koṇḍaññā honti makkaṭā;

Muñca kassapa koṇḍaññaṃ, kataṃ methunakaṃ tayāti.

Kacchapajātakaṃ tatiyaṃ.

274. Lolajātakaṃ (3-3-4)

70.

Kāyaṃ balākā sikhinī, corī laṅghipitāmahā;

Oraṃ balāke āgaccha, caṇḍo me vāyaso sakhā.

71.

Nāhaṃ balākā sikhinī, ahaṃ lolosmi vāyaso;

Akatvā vacanaṃ tuyhaṃ, passa lūnosmi āgato.

72.

Punapāpajjasī samma, sīlañhi tava tādisaṃ;

Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhināti.

Lolajātakaṃ catutthaṃ.

275. Rucirajātakaṃ (3-3-5)

73.

Kāyaṃ balākā rucirā, kākanīḷasmimacchati;

Caṇḍo kāko sakhā mayhaṃ, yassa [tassa (sī. pī.)] cetaṃ kulāvakaṃ.

74.

Nanu maṃ samma jānāsi, dija sāmākabhojana;

Akatvā vacanaṃ tuyhaṃ, passa lūnosmi āgato.

75.

Punapāpajjasī samma, sīlañhi tava tādisaṃ;

Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhināti.

Rucirajātakaṃ pañcamaṃ.

276. Kurudhammajātakaṃ (3-3-6)

76.

Tava saddhañca sīlañca, viditvāna janādhipa;

Vaṇṇaṃ añjanavaṇṇena, kāliṅgasmiṃ nimimhase [vinimhase (syā.), vanimhase (ka.)].

77.

Annabhaccā cabhaccā ca, yodha uddissa gacchati;

Sabbe te appaṭikkhippā, pubbācariyavaco idaṃ.

78.

Dadāmi vo brāhmaṇā nāgametaṃ, rājārahaṃ rājabhoggaṃ yasassinaṃ;

Alaṅkataṃ hemajālābhichannaṃ, sasārathiṃ gacchatha yena kāmanti.

Kurudhammajātakaṃ [kurudhammajātakaṃ (sī. syā. pī.)] chaṭṭhaṃ.

277. Romakajātakaṃ (3-3-7)

79.

Vassāni paññāsa samādhikāni, vasimha selassa guhāya romaka;

Asaṅkamānā abhinibbutattā [abhinibbutacittā (syā. ka.)], hatthatta [hatthattha (syā.)] māyanti mamaṇḍajā pure.



我将继续为您直译这段巴利语为简体中文：
60.
祝福你们我不喜，
立猫头鹰为王事；
看他不怒时面容，
发怒时将如何是？
猫头鹰本生故事第十。
莲花品第二。
其摘要：
最上莲花与龙名，
大海金柱与利箭，
贤树象王与树木，
粗语猫头鹰为十。
3. 水井品
271. 污井本生故事 (3-3-1)
61.
林中修行仙人者，
长久苦修练苦行；
辛苦挖掘此水井，
朋友你为何污染？
62.
这是狐族的法则，
喝水后要把它污；
祖祖相传之法则，
你不应该来谴责。
63.
若此即是你们法，
非法又将会如何；
愿我永不再得见，
你们正法与非法。
污井本生故事第一。
272. 虎本生故事 (3-3-2)
64.
与此友人相交往，
安稳修行将退失；
智者应当早预防，
如树防范眼部伤。
65.
与彼友人相交往，
安稳修行得增长；
智者对待诸事时，
应以己心度人心。
66.
来吧诸虎请返回，
回到广大森林去；
莫使森林无虎居，
虎也莫成无林者。
虎本生故事第二。
273. 龟本生故事 (3-3-3)
67.
谁像盛满饭碗般，
或如满手婆罗门；
何处曾去行乞食，
拜访何处信众家？
68.
我是愚蠢的猴子，
触摸不该摸之物；
请君解救于我难，
获释即往山中去。
69.
龟族皆是迦叶姓，
猴族皆是瞿昙姓；
迦叶放瞿昙离去，
你已与他行淫事。
龟本生故事第三。
274. 贪食本生故事 (3-3-4)
70.
你是白鹭美冠鸟，
偷盗跳跃祖母鸟；
白鹭请你来此方，
乌鸦我友性凶猛。
71.
我非白鹭美冠鸟，
我是贪食的乌鸦；
因不听从你言语，
看我来此被割伤。
72.
朋友你会再犯错，
因为本性就如此；
人间美食对鸟类，
从来都非善享用。
贪食本生故事第四。
275. 美丽本生故事 (3-3-5)
73.
你是美丽的白鹭，
住在乌鸦巢穴中；
凶猛乌鸦是我友，
这就是他的巢穴。
74.
难道你不认识我，
食小米的鸟儿友；
因不听从你言语，
看我来此被割伤。
75.
朋友你会再犯错，
因为本性就如此；
人间美食对鸟类，
从来都非善享用。
美丽本生故事第五。
276. 俱卢法本生故事 (3-3-6)
76.
了知你的信与戒，
人中之主统治者；
以黑色眼影妆饰，
在迦陵伽国交换。
77.
凡为食物及供养，
来此寻求施舍者；
皆不应该被拒绝，
此为古师之教诲。
78.
婆罗门我赠此象，
堪为王用具荣耀；
金网庄严作装饰，
随意驾驭任往返。
俱卢法本生故事第六。
277. 罗摩迦本生故事 (3-3-7)
79.
五十多年岁月长，
我住罗摩迦山洞；
内心寂静无恐惧，
昔日鸟儿亲手来。

80.

Te dāni vakkaṅga kimatthamussukā, bhajanti aññaṃ girikandaraṃ dijā;

Na nūna maññanti mamaṃ yathā pure, cirappavutthā atha vā na te ime.

81.

Jānāma taṃ na mayaṃ sampamūḷhā [na maya’masma mūḷhā (sī. pī.)], soyeva tvaṃ te mayamasma nāññe;

Cittañca te asmiṃ jane paduṭṭhaṃ, ājīvikā [ājīvaka (sī. syā.), ājīvika (pī.)] tena tamuttasāmāti.

Romakajātakaṃ sattamaṃ.

278. Mahiṃsarājajātakaṃ (3-3-8)

82.

Kimattha [kamattha (sī. pī.)] mabhisandhāya, lahucittassa dubbhino [dūbhino (sī. pī.)];

Sabbakāmadadasseva [duhasseva (sī. syā. pī.), rahasseva (ka.)], imaṃ dukkhaṃ titikkhasi.

83.

Siṅgena nihanāhetaṃ, padasā ca adhiṭṭhaha;

Bhiyyo [bhīyo (sī.)] bālā pakujjheyyuṃ, no cassa paṭisedhako.

84.

Mamevāyaṃ maññamāno, aññepevaṃ [aññampevaṃ (sī. syā. pī.)] karissati;

Te naṃ tattha vadhissanti, sā me mutti bhavissatīti.

Mahiṃsarājajātakaṃ [mahisajātakaṃ (sī. syā. pī.)] aṭṭhamaṃ.

279. Satapattajātakaṃ (3-3-9)

85.

Yathā māṇavako panthe, siṅgāliṃ vanagocariṃ;

Atthakāmaṃ pavedentiṃ [pavadantiṃ (pī.)], anatthakāmāti maññati;

Anatthakāmaṃ satapattaṃ, atthakāmoti maññati.

86.

Evameva idhekacco, puggalo hoti tādiso;

Hitehi vacanaṃ vutto, paṭigaṇhāti vāmato.

87.

Ye ca kho naṃ pasaṃsanti, bhayā ukkaṃsayanti vā [ca (sī. pī.)];

Tañhi so maññate mittaṃ, satapattaṃva māṇavoti.

Satapattajātakaṃ navamaṃ.

280. Puṭadūsakajātakaṃ (3-3-10)

88.

Addhā hi nūna migarājā, puṭakammassa kovido;

Tathā hi puṭaṃ dūseti, aññaṃ nūna karissati.

89.

Na me mātā vā pitā vā, puṭakammassa kovido;

Kataṃ kataṃ kho dūsema, evaṃ dhammamidaṃ kulaṃ.

90.

Yesaṃ vo ediso dhammo, adhammo pana kīdiso;

Mā vo dhammaṃ adhammaṃ vā, addasāma kudācananti.

Puṭadūsakajātakaṃ dasamaṃ.

Udapānavaggo [araññavaggo (sī. pī. ka.)] tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Udapānavaraṃ vanabyaggha kapi, sikhinī ca balāka ruciravaro;

Sujanādhiparomakadūsa puna, satapattavaro puṭakamma dasāti.

4. Abbhantaravaggo

281. Abbhantarajātakaṃ (3-4-1)

91.

Abbhantaro nāma dumo, yassa dibyamidaṃ phalaṃ;

Bhutvā dohaḷinī nārī, cakkavattiṃ vijāyati.

92.

Tvampi [tvañca (sī. pī.), tvaṃ hi (ka.)] bhadde mahesīsi, sā cāpi [cāsi (sī. pī.)] patino piyā;

Āharissati te rājā, idaṃ abbhantaraṃ phalaṃ.

93.

Bhatturatthe parakkanto, yaṃ ṭhānamadhigacchati;

Sūro attapariccāgī, labhamāno bhavāmahanti.

Abbhantarajātakaṃ paṭhamaṃ.

282. Seyyajātakaṃ (3-4-2)

94.

Seyyaṃso seyyaso hoti, yo seyyamupasevati;

Ekena sandhiṃ katvāna, sataṃ vajjhe [macce (ka.), bajjhe (ka. aṭṭha.)] amocayiṃ.

95.

[kasmā…pe… saggaṃ na gaccheyya (katthaci)] Tasmā sabbena lokena, sandhiṃ katvāna ekato [ekako (sī. syā. pī.)];

Pecca saggaṃ nigaccheyya [kasmā…pe… saggaṃ na gaccheyya (katthaci)], idaṃ suṇātha kāsiyā [kāsayo (sī. pī.)].

96.

Idaṃ vatvā mahārājā, kaṃso bārāṇasiggaho;

Dhanuṃ kaṇḍañca [tūṇiñca (sī. pī.)] nikkhippa, saṃyamaṃ ajjhupāgamīti.

Seyyajātakaṃ dutiyaṃ.

283. Vaḍḍhakīsūkarajātakaṃ (3-4-3)



80.
弯翅鸟儿为何事，
如此急迫去他山；
大概不似从前般，
思念我或非昔鸟。
81.
我等知你非迷惑，
你仍如故我亦同；
因你心念已污染，
为求活命我等避。
罗摩迦本生故事第七。
278. 水牛王本生故事 (3-3-8)
82.
为何对待轻心者，
背信弃义之恶人；
虽能满足众欲望，
你却忍受此苦痛？
83.
若用角顶他一击，
或用脚踏将他压；
愚者更加生嗔怒，
若无人来制止他。
84.
他以为只能欺我，
将对他人如是行；
他们必将杀死他，
这就是我得解脱。
水牛王本生故事第八。
279. 百眼本生故事 (3-3-9)
85.
如同少年在道上，
见到林中雌狐狸；
虽为利益来相告，
却认为她怀恶意；
反而认为百眼鸟，
是为利益来相告。
86.
如是此处有某人，
其性情如是相同；
善意相劝之言语，
却从反面来理解。
87.
有人因恐赞扬他，
或是抬高他地位；
他却以为是友人，
如少年信百眼鸟。
百眼本生故事第九。
280. 篮子毁坏本生故事 (3-3-10)
88.
确实兽中之王者，
善于编织篮子事；
如此毁坏篮子物，
定将另制更好物。
89.
我父母亦不善巧，
不懂编织篮子事；
我们只会去毁坏，
此乃我族之本性。
90.
若此即是你们法，
非法又将会如何；
愿我永不再得见，
你们正法与非法。
篮子毁坏本生故事第十。
水井品第三。
其摘要：
最上水井林虎猴，
白鹭美丽最殊胜；
良民罗摩与毁谤，
百眼篮子共十经。
4. 内在品
281. 内在本生故事 (3-4-1)
91.
内在名为一种树，
其果实有神力在；
孕妇食用此果实，
将生转轮圣王子。
92.
你是王后受宠爱，
为夫君所敬重者；
国王必将为你取，
这种内在树果实。
93.
为夫君利而精进，
无论何处皆前往；
勇者舍己为他人，
我等必得所需物。
内在本生故事第一。
282. 善胜本生故事 (3-4-2)
94.
与善者交善更善，
亲近善者得善果；
与一人结和平约，
解救百人免死难。
95.
因此与整个世间，
独自缔结和平约；
死后必将升天界，
迦尸人民听我说。
96.
说此话者大国王，
统领波罗奈城者；
放下弓箭与箭筒，
修习自我之克制。
善胜本生故事第二。
283. 木工野猪本生故事 (3-4-3)

97.

Varaṃ varaṃ tvaṃ nihanaṃ pure cari, asmiṃ padese abhibhuyya sūkare;

So dāni eko byapagamma jhāyasi, balaṃ nu te byaggha na cajja vijjati.

98.

Ime sudaṃ [imassu tā (syā. ka.)] yanti disodisaṃ pure, bhayaṭṭitā leṇagavesino puthu;

Te dāni saṅgamma vasanti ekato, yatthaṭṭhitā duppasahajjame [duppasahajjime (syā.)] mayā.

99.

Namatthu saṅghāna samāgatānaṃ, disvā sayaṃ sakhya vadāmi abbhutaṃ;

Byagghaṃ migā yattha jiniṃsu dāṭhino, sāmaggiyā dāṭhabalesu muccareti.

Vaḍḍhakīsūkarajātakaṃ tatiyaṃ.

284. Sirijātakaṃ (3-4-4)

100.

Yaṃ ussukā saṅgharanti, alakkhikā bahuṃ dhanaṃ;

Sippavanto asippā ca, lakkhivā tāni bhuñjati.

101.

Sabbattha katapuññassa, aticcaññeva pāṇino;

Uppajjanti bahū bhogā, appanāyatanesupi.

102.

Kukkuṭo [kukkuṭa (sī. pī.), kukkuṭā (sī. nissaya, saddanīti)] maṇayo daṇḍo, thiyo ca puññalakkhaṇā;

Uppajjanti apāpassa, katapuññassa jantunoti.

Sirijātakaṃ catutthaṃ.

285. Maṇisūkarajātakaṃ (3-4-5)

103.

Dariyā satta vassāni, tiṃsamattā vasāmase;

Haññāma [hañchema (sī. pī.), hañchāma (?)] maṇino ābhaṃ, iti no mantanaṃ ahu.

104.

Yāvatā maṇiṃ ghaṃsāma [yāva yāva nighaṃsāma (sī. pī.)], bhiyyo vodāyate maṇi;

Idañca dāni pucchāma, kiṃ kiccaṃ idha maññasi.

105.

Ayaṃ maṇi veḷūriyo, akāco vimalo [vipulo (ka.)] subho;

Nāssa sakkā siriṃ hantuṃ, apakkamatha sūkarāti.

Maṇisūkara [maṇighaṃsa (ka.)] jātakaṃ pañcamaṃ.

286. Sālūkajātakaṃ (3-4-6)

106.

Mā sālūkassa pihayi, āturannāni bhuñjati;

Appossukko bhusaṃ khāda, etaṃ dīghāyulakkhaṇaṃ.

107.

Idāni so idhāgantvā, atithī yuttasevako;

Atha dakkhasi sālūkaṃ, sayantaṃ musaluttaraṃ.

108.

Vikantaṃ [vikattaṃ (sī.), vikantiyamānaṃ chindiyamānaṃti attho] sūkaraṃ disvā, sayantaṃ musaluttaraṃ;

Jaraggavā vicintesuṃ, varamhākaṃ bhusāmivāti.

Sālūkajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

287. Lābhagarahajātakaṃ (3-4-7)

109.

Nānummatto nāpisuṇo, nānaṭo nākutūhalo;

Mūḷhesu labhate lābhaṃ, esā te anusāsanī.

110.

Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;

Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena [adhammacariyāya (sī. syā.)] vā.

111.

Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;

Esāva jīvikā seyyo [seyyā (sī. syā. pī.)], yā cādhammena esanāti.

Lābhagarahajātakaṃ sattamaṃ.

288. Macchuddānajātakaṃ (3-4-8)

112.

Agghanti macchā adhikaṃ sahassaṃ, na so atthi yo imaṃ saddaheyya;

Mayhañca assu idha satta māsā, ahampi taṃ macchuddānaṃ kiṇeyyaṃ.

113.

Macchānaṃ bhojanaṃ datvā, mama dakkhiṇamādisi;

Taṃ dakkhiṇaṃ sarantiyā, kataṃ apacitiṃ tayā.

114.

Paduṭṭhacittassa na phāti hoti, na cāpi taṃ [naṃ (sī. syā.)] devatā pūjayanti;

Yo bhātaraṃ pettikaṃ sāpateyyaṃ, avañcayī dukkaṭakammakārīti.

Macchuddānajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

289. Nānāchandajātakaṃ (3-4-9)

115.

Nānāchandā mahārāja, ekāgāre vasāmase;

Ahaṃ gāmavaraṃ icche, brāhmaṇī ca gavaṃ sataṃ.

116.

Putto ca ājaññarathaṃ, kaññā ca maṇikuṇḍalaṃ;

Yā cesā puṇṇikā jammī, udukkhalaṃbhikaṅkhati.



97.
你从前四处追猎，
此地制服诸野猪；
今日独自望空坐，
虎啊你力已消失？
98.
这些猪从前四散，
因害怕寻找庇护；
如今他们聚在一，
我难制服他们众。
99.
礼敬聚集的群众，
亲见友谊说奇事；
有牙野猪胜猛虎，
团结力胜锐牙力。
木工野猪本生故事第三。
284. 吉祥本生故事 (3-4-4)
100.
无吉祥者虽勤勉，
积聚众多的财富；
有技能和无技者，
有吉祥者享用之。
101.
处处修福德之人，
超越其他的众生；
即使在小处所中，
也能生出众多财。
102.
鸡只与宝石木杖，
贤妇具福德之相；
无罪已作福德者，
此等自然得生起。
吉祥本生故事第四。
285. 宝珠野猪本生故事 (3-4-5)
103.
在山洞中七年间，
我们约三十头猪；
磨擦宝珠的光芒，
这就是我们商议。
104.
我们越磨擦宝珠，
宝珠越发显清净；
现在我们来请问，
此事你有何见解？
105.
此乃琉璃之宝珠，
无瑕清净且美好；
无法损坏其光辉，
野猪们请速离开。
宝珠野猪本生故事第五。
286. 莲藕本生故事 (3-4-6)
106.
莫羡慕食用莲藕，
病者才食如此物；
安心食用你谷糠，
此乃长寿之征兆。
107.
如今他将来此处，
作客应受善照料；
你将看见食莲藕，
躺在杵棒之下者。
108.
看见野猪被宰割，
躺在杵棒之下时；
老牛们如是思量，
我们食糠实为善。
莲藕本生故事第六。
287. 谴责利养本生故事 (3-4-7)
109.
非狂非谗非舞者，
也不是好奇之人；
能在愚者得利养，
此乃对你之教诫。
110.
婆罗门我诅咒此，
名誉利养与财富；
若以堕落方式得，
或以非法行为得。
111.
即使拿着钵乞食，
无家浪迹四方去；
此种生活更殊胜，
胜过非法求财富。
谴责利养本生故事第七。
288. 鱼食本生故事 (3-4-8)
112.
鱼价值过千金币，
无人会相信此事；
我在此地七个月，
我也要买这鱼食。
113.
你施鱼食为布施，
为我指明正道路；
忆念此布施功德，
你已尽到对我敬。
114.
邪恶之心无繁荣，
诸神也不尊敬他；
欺骗亲兄分父产，
作此恶业之行者。
鱼食本生故事第八。
289. 不同愿望本生故事 (3-4-9)
115.
大王我们住一家，
各有不同的愿望；
我想要得上等村，
婆罗门妻要百牛。
116.
儿子欲得良马车，
女儿想要宝耳环；
那贱婢女仆人妾，
渴望得到一石臼。

117.

Brāhmaṇassa gāmavaraṃ, brāhmaṇiyā gavaṃ sataṃ;

Puttassa ājaññarathaṃ, kaññāya maṇikuṇḍalaṃ;

Yañcetaṃ puṇṇikaṃ jammiṃ, paṭipādethudukkhalanti.

Nānāchandajātakaṃ navamaṃ.

290. Sīlavīmaṃsakajātakaṃ (3-4-10)

118.

Sīlaṃ kireva kalyāṇaṃ, sīlaṃ loke anuttaraṃ;

Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññati.

119.

Sohaṃ sīlaṃ samādissaṃ, loke anumataṃ sivaṃ;

Ariyavuttisamācāro , yena vuccati sīlavā.

120.

Ñātīnañca piyo hoti, mittesu ca virocati;

Kāyassa bhedā sugatiṃ, upapajjati sīlavāti.

Sīlavīmaṃsakajātakaṃ dasamaṃ.

Abbhantaravaggo catuttho.

Tassuddānaṃ –

Duma kaṃsavaruttamabyagghamigā, maṇayo maṇi sālukamavhayano;

Anusāsaniyopi ca macchavaro, maṇikuṇḍalakena kirena dasāti.

5. Kumbhavaggo

291. Surāghaṭajātakaṃ (2-5-1)

121.

Sabbakāmadadaṃ kumbhaṃ, kuṭaṃ laddhāna dhuttako;

Yāva naṃ anupāleti, tāva so sukhamedhati.

122.

Yadā matto ca ditto ca, pamādā kumbhamabbhidā;

Tadā naggo ca pottho ca, pacchā bālo vihaññati.

123.

Evameva yo dhanaṃ laddhā, pamatto [amattā (sī.), amatto (pī.)] paribhuñjati;

Pacchā tappati dummedho, kuṭaṃ bhitvāva [kuṭaṃ bhinnova (sī. pī.), kuṭabhinnova (?)] dhuttakoti.

Surāghaṭa [bhadraghaṭa (sī. pī.), bhadraghaṭabhedaka (syā.)] jātakaṃ paṭhamaṃ.

292. Supattajātakaṃ (3-5-2)

124.

Bārāṇasyaṃ [bārāṇassaṃ (sī. pī.)] mahārāja, kākarājā nivāsako [nivāsiko (sī. pī.)];

Asītiyā sahassehi, supatto parivārito.

125.

Tassa dohaḷinī bhariyā, suphassā bhakkhitumicchati [macchamicchati (sī. pī.)];

Rañño mahānase pakkaṃ, paccagghaṃ rājabhojanaṃ.

126.

Tesāhaṃ pahito dūto, rañño camhi idhāgato;

Bhattu apacitiṃ kummi, nāsāyamakaraṃ [makariṃ (sī. nissaya)] vaṇanti.

Supattajātakaṃ dutiyaṃ.

293. Kāyanibbindajātakaṃ (3-5-3)

127.

Phuṭṭhassa me aññatarena byādhinā, rogena bāḷhaṃ dukhitassa ruppato;

Parisussati khippamidaṃ kaḷevaraṃ, pupphaṃ yathā paṃsuni ātape kataṃ.

128.

Ajaññaṃ jaññasaṅkhātaṃ, asuciṃ sucisammataṃ;

Nānākuṇapaparipūraṃ, jaññarūpaṃ apassato.

129.

Dhiratthumaṃ āturaṃ pūtikāyaṃ, jegucchiyaṃ assuciṃ byādhidhammaṃ;

Yatthappamattā adhimucchitā pajā, hāpenti maggaṃ sugatūpapattiyāti.

Kāyanibbinda [kāyavicchanda (sī.), kāyavicchinda (pī.)] jātakaṃ tatiyaṃ.

294. Jambukhādakajātakaṃ (3-5-4)

130.

Koyaṃ bindussaro vaggu, saravantāna [pavadantāna (sī. pī.)] muttamo;

Accuto jambusākhāya, moracchāpova kūjati.

131.

Kulaputtova jānāti [kulaputto pajānāti (syā. ka.)], kulaputtaṃ [kulaputte (sī. pī.)] pasaṃsituṃ;

Byagghacchāpasarīvaṇṇa, bhuñja samma dadāmi te.

132.

Cirassaṃ vata passāmi, musāvādī samāgate;

Vantādaṃ kuṇapādañca, aññamaññaṃ pasaṃsaketi.

Jambukhādakajātakaṃ catutthaṃ.

295. Antajātakaṃ (3-5-5)

133.

Usabhasseva te khandho, sīhasseva vijambhitaṃ;

Migarāja namo tyatthu, api kiñci labhāmase.

134.

Kulaputtova jānāti, kulaputtaṃ pasaṃsituṃ;

Mayūragīvasaṅkāsa, ito pariyāhi vāyasa.

135.

Migānaṃ siṅgālo [kotthuko (sī. pī.), koṭṭhuko (syā.)] anto, pakkhīnaṃ pana vāyaso;

Eraṇḍo anto rukkhānaṃ, tayo antā samāgatāti.

Antajātakaṃ pañcamaṃ.

296. Samuddajātakaṃ (3-5-6)



117.
给婆罗门上等村，
给婆罗门妻百牛；
给儿子以良马车，
给女儿以宝耳环；
给那贱婢女仆人，
一个石臼作回报。
不同愿望本生故事第九。
290. 戒律观察本生故事 (3-4-10)
118.
戒德确实最殊胜，
世间戒德无上胜；
看那剧毒大毒蛇，
因有戒德不被杀。
119.
我将遵循此戒德，
世间认可之善法；
遵行圣者之行为，
因此称为持戒者。
120.
为亲族所喜爱者，
在友人中放光明；
身坏命终持戒者，
必定往生善趣中。
戒律观察本生故事第十。
内在品第四。
其摘要：
树王虎猪宝相连，
宝珠莲藕与教诫；
鱼食耳环戒为十。
5. 瓮品
291. 酒瓮本生故事 (2-5-1)
121.
得到能满诸欲瓮，
赌徒获得此宝瓮；
只要他好好守护，
就能享受诸快乐。
122.
当他醉酒生骄傲，
放逸打破宝瓮时；
赤身露体成穷人，
愚者后来受折磨。
123.
如是获得诸财富，
放逸无度来享用；
愚者后来生忧悔，
如赌徒破宝瓮般。
酒瓮本生故事第一。
292. 善翼本生故事 (3-5-2)
124.
在波罗奈大王城，
有只乌鸦为王者；
八万乌鸦来拥护，
善翼名声极远扬。
125.
他那怀孕的妻子，
善触欲食美食物；
王之厨房新烹煮，
珍贵美味王食物。
126.
我被派遣为使者，
因此我来到此地；
尽心服务我主人，
鼻上所受此伤痕。
善翼本生故事第二。
293. 厌身本生故事 (3-5-3)
127.
某种疾病侵袭我，
病苦严重来折磨；
此身迅速将枯萎，
如花暴晒于尘中。
128.
不净被认作清净，
卑贱被视为高贵；
种种不净所充满，
愚者视为美好身。
129.
诅咒此病苦臭身，
可厌不净多病苦；
众生迷醉执著此，
丧失往生善趣道。
厌身本生故事第三。
294. 食蒲桃本生故事 (3-5-4)
130.
谁有如此美妙声，
众多歌者中最上；
在蒲桃树枝上鸣，
如孔雀雏发清音。
131.
良家子知赞扬谁，
赞扬同为良家子；
虎子般有美形体，
朋友请食我相赠。
132.
久违了见此事情，
说谎者相聚一处；
食吐物与食腐者，
彼此互相来赞美。
食蒲桃本生故事第四。
295. 卑贱本生故事 (3-5-5)
133.
你有如公牛肩膀，
又有如狮子伸展；
兽王向你致敬意，
愿我能得些什么。
134.
良家子知赞扬谁，
赞扬同为良家子；
孔雀颈般美丽者，
乌鸦请从此离去。
135.
兽中豺狼最卑贱，
鸟中乌鸦最低劣；
树中蓖麻最下等，
三卑相聚于此处。
卑贱本生故事第五。
296. 大海本生故事 (3-5-6)

136.

Ko nāyaṃ [ko nvāyaṃ (syā.)] loṇatoyasmiṃ, samantā paridhāvati;

Macche makare ca vāreti, ūmīsu ca vihaññati.

137.

Anantapāyī sakuṇo, atittoti disāsuto;

Samuddaṃ pātumicchāmi, sāgaraṃ saritaṃ patiṃ.

138.

So ayaṃ hāyati ceva, pūrate ca mahodadhi;

Nāssa nāyati pītanto, apeyyo kira sāgaroti.

Samuddajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

297. Kāmavilāpajātakaṃ (3-5-7)

139.

Ucce sakuṇa ḍemāna, pattayāna vihaṅgama;

Vajjāsi kho tvaṃ vāmūruṃ, ciraṃ kho sā karissati [sarissati (ka.)].

140.

Idaṃ kho sā na jānāti, asiṃ sattiñca oḍḍitaṃ;

Sā caṇḍī kāhati kodhaṃ, taṃ me tapati no idaṃ [no idha (sī. syā. pī.)].

141.

Esa uppalasannāho, nikkhañcussīsakohitaṃ [nikkhamussīsake kataṃ (sī. pī.), nikkhañcussīsake kataṃ (syā.)];

Kāsikañca muduṃ vatthaṃ, tappetu dhanikā piyāti [dhanakāmiyāti (syā. pī.), dhanakāmikāti (sī.)].

Kāmavilāpajātakaṃ sattamaṃ.

298. Udumbarajātakaṃ (3-5-8)

142.

Udumbarā cime pakkā, nigrodhā ca kapitthanā;

Ehi nikkhama bhuñjassu, kiṃ jighacchāya miyyasi.

143.

Evaṃ so suhito hoti, yo vuḍḍhamapacāyati;

Yathāhamajja suhito, dumapakkāni māsito.

144.

Yaṃ vanejo vanejassa, vañceyya kapino kapi;

Daharo kapi [daharopi taṃ na (sī. pī.), daharopi na (syā.)] saddheyya, na hi jiṇṇo jarākapīti.

Udumbarajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

299. Komāraputtajātakaṃ (3-5-9)

145.

Pure tuvaṃ sīlavataṃ sakāse, okkantikaṃ [okkandikaṃ (sī. syā. pī.)] kīḷasi assamamhi;

Karohare [karohi re (ka.)] makkaṭiyāni makkaṭa, na taṃ mayaṃ sīlavataṃ ramāma.

146.

Sutā hi mayhaṃ paramā visuddhi, komāraputtassa bahussutassa;

Mā dāni maṃ maññi tuvaṃ yathā pure, jhānānuyutto viharāmi [jhānānuyuttā viharāma (sī. pī.)] āvuso.

147.

Sacepi selasmi vapeyya bījaṃ, devo ca vasse na hi taṃ virūḷhe [neva hi taṃ ruheyya (sī. pī.), na hi taṃ virūhe (?)];

Sutā hi te sā paramā visuddhi, ārā tuvaṃ makkaṭa jhānabhūmiyāti.

Komāraputtajātakaṃ navamaṃ.

300. Vakajātakaṃ (3-5-10)

148.

Parapāṇarodhā [parapāṇaghāte (syā.), parapāṇarocaṃ (ka.)] jīvanto, maṃsalohitabhojano;

Vako vataṃ samādāya, upapajji uposathaṃ.

149.

Tassa sakko vataññāya, ajarūpenupāgami;

Vītatapo ajjhappatto, bhañji lohitapo tapaṃ.



136.
这是谁在咸水中，
四处环绕来游走；
阻挡鱼类和鳄鱼，
在波浪中受折磨。
137.
无限饮水的飞鸟，
众人知他不知足；
我要饮尽大海水，
饮尽江河之之主。
138.
此大海水增与减，
涨落变化无穷尽；
从未见过饮尽时，
大海确实难饮尽。
大海本生故事第六。
297. 爱欲悲叹本生故事 (3-5-7)
139.
高飞的鸟在空中，
以翅膀为车飞行；
你应告诉美腿者，
她定会长久等待。
140.
此事她确实不知，
剑与长矛已备好；
她性急将生嗔怒，
此事使我心忧烧。
141.
这蓝莲华装饰物，
头饰以金所制成；
迦尸国柔软衣裳，
愿富家爱女欢喜。
爱欲悲叹本生故事第七。
298. 无花果本生故事 (3-5-8)
142.
这里无花果已熟，
尼拘律及木苹果；
来吧出来享用它，
为何饥饿将命丧？
143.
如是他得到满足，
恭敬尊长得此果；
如我今日得满足，
因食树上熟果实。
144.
林中猴子欺林猴，
猴子欺骗同类猴；
年轻猴子不可信，
老猴更不可相信。
无花果本生故事第八。
299. 童子王子本生故事 (3-5-9)
145.
从前你在持戒者，
修行道场中游戏；
猴子你做猴把戏，
我们持戒不喜欢。
146.
我已听闻最清净，
博学童子王子教；
请勿如往日看我，
朋友我今修禅定。
147.
即使在石上种子，
天降雨也不发芽；
我闻你说最清净，
猴子远离禅定地。
童子王子本生故事第九。
300. 狼本生故事 (3-5-10)
148.
以杀害他生命活，
以血肉为食的狼；
接受持戒的誓言，
前来守持布萨戒。
149.
帝释天知其誓愿，
化作山羊来接近；
失去热忱遇诱惑，
饮血苦行即破戒。

150.

Evameva idhekacce, samādānamhi dubbalā;

Lahuṃ karonti attānaṃ, vakova ajakāraṇāti.

Vakajātakaṃ dasamaṃ.

Kumbhavaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ –

Varakumbha supattasirivhayano, sucisammata bindusaro cusabho;

Saritaṃpati caṇḍi jarākapinā, atha makkaṭiyā vakakena dasāti.

Atha vagguddānaṃ –

Saṅkappo padumo ceva, udapānena tatiyaṃ;

Abbhantaraṃ ghaṭabhedaṃ, tikanipātamhilaṅkatanti.

Tikanipātaṃ niṭṭhitaṃ.

150.
如是此处某些人，
受持戒律意志弱；
轻易毁坏自身戒，
如狼因羊破誓言。
狼本生故事第十。
瓮品第五。
其摘要：
美瓮善翼与吉祥，
清净美声与牛王；
江河之主与嗔怒，
老猴猴戏狼为十。
品集摘要：
思惟品与莲花品，
水井为第三之品；
内在品与破瓮品，
三偈本生已圆满。
三偈品完毕。


